Neviens nav viens
Ir rudens vakars.
Ārā ir tumšs.
Pie mājas vārtiem stāv Anita.
Viņai ir 14 gadu.
Anitai pretī stāv Jānis.
Arī viņam ir 14 gadu.
Viņi mācās vienā klasē.
“Tiekamies rīt skolā?” Jānis jautā un liecas tuvāk Anitai.
Jānis nobučo Anitu uz lūpām.
Viņai tas patīk.
Anita pieglaužas Jānim.
“Rokas nost!” netālu atskan skaļa balss.
Tā ir Anitas mamma.
Viņa stāv pie mājas durvīm un kliedz.
Kliedz tā, it kā būtu sācies ugunsgrēks.
“Ej mājās un te vairs nenāc!
Neaiztiec manu meitu!” mamma turpina kliegt.
Jānis un Anita viens no otra atkāpjas.
Anita ieskrien mājā un aizsteidzas uz savu istabu.
Tikmēr mamma turpina kliegt un Anitu apsaukāt.
Anita aizslēdz istabas durvis.
Viņa negrib klausīties mammas kliegšanu.
Tāpēc Anita palien zem segas un ieliek ausīs austiņas.
Viņa pagriež skaļāk mūziku.
Tagad mammas balsi vairs nedzird.
Anita ar mammu bieži strīdas.
Vai – drīzāk – mamma strīdas ar Anitu.
Mammai nepatīk nekas, ko Anita dara.
Mamma kritizē Anitas apģērbu.
Mamma necieš arī Anitas draugus.
Anita ar draugiem gandrīz katru vakaru tiekas pilsētas parkā.
Tur viņi sēž uz soliņiem un runājas.
Neko sliktu viņi nedara.
Bet mammai tas nepatīk.
Viņa par Anitu baidās.
Starp Anitas draugiem ir arī zēni.
Taču zēni ir bīstami.
Zēni tikai grib ievilkt meitenes gultā.
Gultā notiek sliktas lietas.
Tā saka mamma.
Tālākie notikumi atrodami grāmatā:
Grāmatu internetā var iegādāties ŠEIT.